Kad iedziļinājos latviešu kāzu tradīciju vēsturē, tad fiksēju, ka Mārtošanas rituālu (senais Mičošanas nosaukums) mēs noturam kopš ~13.gs. bez likuma - neviens mums TO neliek darīt!!!!, bet mēs to darām 7 g.!!! Kāpēc? Kas latvietim TAJĀ ir tik svarīgi?? Jā, varas gājušas pāri, ietekmējušas norises... jā, kaut kas no tā banalizējies... jā, nav bijis laika izprast, kāpēc un ko darām šajā rituālā..., bet MĒS TO DARĀM!!!

Mana sajūta, ka Vedības (senais kāzu nosaukums) kopumā ir iniciācijas rituāls (pāriešana jaunā stāvoklī). Mārtošana ir svētsvinīgs mirklis, kur mēs vēlamies realizēt latvisko no senatnes (dzimtsarakstu nodaļas, baznīcas ceremonijas īsteno citus svētsvinīguma aspektus). Varbūt Mičošana ir iekšēji nepieciešamā saruna ar senčiem? Varbūt tas ir lūgums pēc senču atbalsta? Neapzināts...

Kad vadīju citu cilvēku kāzas, vienreiz aizdomājos: kā būtu, ja Mārtošanas rituālā visi cilvēki būtu skaidrā?... toreiz likās, ka tā būtu revolūcija.. ir pagājuši kādi 6 gadi... un TAS NOTIEK!!!:) Paldies, paldies, paldies, ka ir cilvēki, kam tas ir pieņemami, svarīgi, organiski!

"Jaunā laika kāzu" iecere ir brīnišķīga iespēja piedzīvot dzimtas “pacelšanos Augstāk”. Tas ir kaut kas daudz, daudz vairāk par ballīti un arī pat par dižākajiem mūža godiem – vairāk!... Piedāvājums domāts pāriem, kam svarīga kopīga garīgā izaugsme un kas spēj iedomāties savas kāzas bez alkohola.

"Jaunā laika kāzu" iecere iekļauj sevī:

*pāra garīgo kopdarbu 1 x mēn. (3 mēn.),

*individuālu režisorisko stāstu (konkrētajam pārim raksturīgais),

*jēgpilno no latviskās dzīvesziņas un kāzu tradīcijām (tai skaitā Līdzināšanas un/vai Mārtošanas rituālu),

*kāzu norises vadīšanu ar spēka dziesmām,